-
Kvalitātes vadība pacientu aprūpē
| Nr. | Chapter | Page. |
| Darbības vieta | 3 | |
| Loģiskais pamatojums un sākuma situācija | 3 | |
| Ieguvumi | 4 | |
| Galvenais mērķis un uzdevumi | 4 | |
| Metodoloģija / stratēģija | 5 | |
| SVID analīze | 5 | |
| Spēka lauku analīze | 6 | |
| Kvalitātes māja | 8 | |
| Vadlīnijas procesu apraksts | 9 | |
| 1. | Procesu izkārtojums shematiski | 9 |
| 2. | Procesu apraksts | 10 |
| 3. | Komandas dalībnieki | 13 |
| 4. | Ilgtermiņa noturība un atkārtotas ieviešanas spējas | 14 |
| 5. | dokumentācija | 14 |
| 6. | Pārraudzība, novērtēšana, atskaites sistēma | 14 |
| 7. | Kopsavilkums | 15 |
| Izmantotā literatūra | 17 |
Darbības vieta notiek, nonākot pie pacienta mājās un/vai ātrās palīdzības automašīnā. Darba vide pacienta mājās notiek: sākumā novērtējot pacienta neatliekamo stāvokli, lai varētu veikt visas nepieciešamās darbības neatliekama (dzīvībai bīstama) stāvokļa stabilizēšanai. Tas notiek tāpēc, lai transportēšanas laikā nerastos varbūtējie sarežģījumi. Kardiogēnā šoka pacienta stāvoklis pirmajās minūtēs un vēlāk arī stundās tiek uzskatīts par nestabilu, tāpēc ātrās palīdzības komandai ir jābūt perfekti sagatavotai, lai veiktu visas nepieciešamās darbības dzīvības uzturēšanai līdz pacients nonāk slimnīcā. Tajā pašā laikā, ja pacienta stāvoklis turpina būt nestabils un ātrās palīdzības vienas brigādes resursi ir izsmelti, tiek saukta palīgā otra brigāde, kura turpina pacienta stāvokļa stabilizāciju, lai transportēšanas laikā tiktu nodrošināts viss nepieciešamais., lai pacienta dzīvību uzturētu jau stacionārā, kur pieejams stabils aprīkojums un apmācīts personāls.
…
Kardiogēnā šoka pacientu aprūpe pirmshospitalizācijas etapā
