ricis Bārda ļoti daudz un dažādus tēlus izmanto savā dzejā. Gan parādības kā sauli, mēnesi, zvaigznes, mākoņus, gan dabas tēlus kā puķes, kalnus, upes, gan cilvēkus kā mīļoto Paulīni, tēvu, māti. Paulīne ir bijusi daudzu dzejoļu iedvesmas avots.
Tēli kā uguns, nakts, Dievs, mūžība tiek ļoti daudz izmantoti savos dzejas darbos un pat varētu teikt, ka viņš ir filozofs, jo daudzi cilvēki uzskata, ka šis dzejnieks ir panteists, kas augstāko dievību meklē un atrod Visumā. Dievs ir daba, daba ir Dievs – šāda izpratne ir sastopama dzejoļu krājumā “Zemes dēls”. Lasot dzeju, tāda sajūta, ka viņš meklē Dievu kā Fausts dzīves jēgu, bet nespēj to atrast.…
