Viduslaiku literatūra:
• agrīno v-laiku lit. (IV-V - IX-XII gs.)
• klasisko v-laiku lit. (IX-XII - XIII-XV gs.)
Lasīt un rakstīt latīņu val. (literatus), mutiskā tradīcija (illiteratus).
13.gs.:1-ie izglītotie cilv., kas nelieto latīņu val.
Literatūras autors pakļauts baznīcas, galma, pilsētas videi, bet nestrādā tikai šai vidē un šai videi.
Viduslaiku dzejas:
• ļoti elastīgas formas saturs
• virzītas uz visām kārtām vienlaikus
Sākumā lasāmviela domāta šaurai publikai klosteros, pilīs, pilsētās. Ļoti iecienīta tās klausīšanās, nevis lasīšana.
Kristīgā literatūra.
Svētos attēlo ar grāmatu rokā.
Baznīcu, klosteru, patversmju skolās, domskolās sāk mācīties arī bērni, kas nekļūst garīdznieki.
Literārus darbus dižciltīgie rada dižciltīgiem. 10.,11.gs. klosteros rodas aristokrātiskā dzeja.
Baznīcas dzeja cenšas dominēt visās sfērās.
…
