Ļoti liela interese hellēnisma laikā tika pievērsta indivīdam – līdz ar to arī cilvēka-indivīda emocijām un iekšējiem pārdzīvojumiem. Bieži sastopamas galēju emociju izpausmes – piemēram, izmisums, kuru var redzēt Hariklo tēlā Pallādas mazgāšanā, kad viņa izmisusi iesaucas - ἁ νύμφα δ᾽ ἐβόασε "τί μοι τὸν κῶρον ἔρεξας, πότνια; τοιαῦται δαίμονες ἐστὲ φίλαι; (Call.H.5. 85-86) – Viņai nimfa uzkliedza: „Ko Tu manam pusiītim izdarīji, valdniec? Vai tāda ir dieviešu draudzība?”. Emocijas vairs netiek slēptas un turētas sirdī - Ἀθαναία νύμφαν μίαν ἔν ποκα Θήβαις (..) φίλατο (Call.H.5.58-59) – Atēna vienu nimfu Tēbās (..) turēja sev mīļu. Tāpat tiek izmantoti dažādi īpašības vārdi emociju apzīmēšanai, lai raksturotu situāciju, piemēram, τὸν δὲ χολωσαμένα περ ὅμως προσέφασεν Ἀθάνα (Call.H.5. 79) – Uz viņu sadusmojusies ļoti, tomēr Atēna uzrunāja.
Hellēnisma dzeja, savu daudzo novitāšu dēļ ir daudzpusīga un meistarīga, un Kallimahs kā šo novitāšu pielietotājs savā daiļradē ir celmlauzis turpmākajiem autoriem, iedrošinot arī viņus eksperimentēt.
…
