Pirmās ģeomagnētiskās kartes pasaulē sagatavoja angļu ģeofiziķis Edmunds Galejs (Edmond Halley) 1702. gadā (RTU, 2005). Savukārt Latvijā pirmā magnētiskā karte tika iespiesta 1930. gadā A. Ošiņa un P. Mantnieka kartogrāfijas intitūtā (skatīt pielikumā 1. attēlu) (Štrauhmanis, 1997). To sagatavoja latviešu ģeofiziķis Leonīds Slaucītājs pēc 1924. gadā veiktu mērījumu datiem (Slaucītājs, 1930). Tajā attēlotas magnētiskās deklinācijas – viens no magnetiskā lauka raksturlielumiem.
Trūkst informācijas par magnētiskā lauka kartēšanu Latvijā turpmāk, bet LPSR laikā izdotajās kartēs tiek sniegta papildus informācija par magnētismu. Piemēram, 1968. gadā iespiestā G. L. Ļahina Ziemeļu magnētiskā pola kartē iezīmētas izogonas pēc 1965. gada datiem ar pārtrauktām līnijām un norādītām deklināciju vērtībām, leģendā pievienots vienīgi izogonas apzīmējums (sk. 2. att.). Iespējams, Latvijas magnētiskā lauka izogonas tolaik tika parādītas līdzīgi.…
