Darbs analizē Jurģa Liepnieka romānu “Mans nabaga pirāts”, pievēršoties tā daudzslāņainajām filozofiskajām un morālajām tēmām. Tekstā aplūkota galvenā varoņa Marata personība, viņa uzskati par likumu, grēku, vardarbību un intelektu, kā arī notikumi, kas noved pie slepkavības mēģinājuma, vainas apziņas un eksistenciālām pārdomām. Autore analizē simbolus (piemēram, Mikelandželo “Pietu”), varoņu savstarpējo dinamiku un atsauces uz Fjodoru Dostojevski un romānu “Noziegums un sods”. Darbā izcelts jautājums par to, vai ar augstu intelektu pietiek, lai rīkotos morāli, un vai var pastāvēt divas savstarpēji izslēdzošas patiesības. Noslēgumā izteikts personisks vērtējums, uzsverot romāna spēju rosināt dziļas pārdomas par nāvi, atdzimšanu, atbildību un cilvēka iekšējo pilnveidi.
