Šajā esejā es apskatīšu feministu uzskatus par starptautisko attiecību teoriju, kā arī par starptautisko politiku. Mēģināšu noskaidrot to, ko feminisma piekritējas uzskata par vajadzīgu un atzīstamu starptautiskajā politikā un attiecībās, kā arī to, kas viņu skatījumā ir nepieņemams un ko vajadzētu mainīt.
Feministu idejas starptautisko attiecību teorijās parādījās apmēram deviņdesmito gadu sākumā, kad bija kārtējais feminisma vilnis. Pastāv dažādi feminisma paveidi – poststrukturālais, marksistiskais, postkoloniālais, postmedernais, radikālais un citi, tomēr visu veidu feministu teoriju pamatā ir viens nosacījums – izskaidrot sieviešu pakļautību un pierādīt atšķirību starp sieviešu un vīriešu iespējām sociālajā un ekonomiskajā pasaulē, meklēt izeju kā šo netaisnību izbeigt.1
Feministes, kas vairāk pievēršas starptautisko attiecību teorijām pārsvarā pārstāv liberālās vai postliberālās teorijas. …
