-
ASV un Lielbritānija starpkaru periodā
Valdības Lielbritānijā. Konservatīvo valdība, 1922—1924. 1922. gada oktobrī Bonars Lovs izveidoja konservatīvo valdību. Bonars Lovs palika premjerministra amatā tikai dažus mēnešus. 1923. gada maijā viņš atkāpās no amata un tajā pašā gadā nomira. Pēc Lova un Belfūra ieteikuma karalis Džordžs V piedāvāja premjerministra krēslu Stenlijam Boldvinam. Ar viņa stāšanos premjerministra amatā Lielbritānijas vēsturē sākās jauns, rāmāks un mērenāks periods. Laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lielbritānijas dzīvē liela ietekme bija ari Neviļam Čemberlenam (1869— 1940) un Džeimsam Remzijam-Makdonaldam (1866— 1937). 1923. gadā Nevils panāca likuma pieņemšanu, kurš veicināja nelielu dzīvojamo māju būvēšanu pārdošanai. Oktobrī Boldvins nolēma, ka vienīgā iespēja mazināt bezdarbu ir pārtraukt brīvo tirdzniecību un ieviest augstas aizsargmuitas. Šī radikālā pagrieziena dēļ bija nepieciešamas jaunas vēlēšanas, kuras notika 1923. gada decembrī. Šajās vēlēšanās konservatīvie zaudēja daudzas vietas parlamentā, bet leiboristi un liberāļi tās ieguva. Skaitļi bija šādi: konservatīvie 258, leiboristi 191 un liberāļi 159. …
Lielbritānijā (tas ir, Anglijā, Velsā un Skotijā) 1900. gadā dzīvoja 37 miljoni cilvēku. Īrijā, kura tolaik bija pilnīgā Londonas varā, dzīvoja 4,5 miljoni cilvēku, neraugoties uz plašajiem nabadzīgo kvartāliem un trūkumu: parastu lietu gan pilsētās, gan laukos - nevienai tautai pasaulē nebija augstāka dzīves līmeņa. Bagātnieki un vidusšķira dzīvoja mierā un drošībā, arī kvalificētie strādnieki, kuru skaits nemitīgi pieauga, bija samērā pārtikuši. Izglītība līdz divpadsmit gadu vecumam bija obligāta. Vislabāko vidējo izglītību deva privileģētās privātās vidusskolas. Tehniskā un universitātes izglītība vērsās plašumā.




