Author:
Evaluation:
Published: 16.05.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Presentations 'Kodolreaktori', 1.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 2.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 3.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 4.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 5.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 6.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 7.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 8.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 9.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 10.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 11.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 12.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 13.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 14.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 15.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 16.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 17.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 18.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 19.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 20.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 21.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 22.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 23.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 24.
  • Presentations 'Kodolreaktori', 25.
Extract

Kas ir?
Kodolreaktors ir iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija (atomreaktors).
Kodolreaktora darbības principi
Sadegot kodoldegvielai – urānam vai plutonijam, daļa no atomu kodolu iekšējās enerģijas pārvēršanās siltumā, neitronu un gamma starojuma enerģijā.
Kodolreaktorus būvē:
Atomelektrostacijām
Lai iegūtu radioaktīvo izotopu un plutoniju
Pētnieciskos nolūkos.
Reaktora aktīvajā zonā notiek vadāmā ķēdes kodolreakcija – urāna izotopa 235U vai plutonija izotopa 239Pu kodolu dalīšanās.
Ķēdes reakcija sākas, ja tīras kodoldegvielas daudzums sasniedz kritisko daudzums – kritisko masu.
Kritiskā masa atkarīga no dažādiem faktoriem, piem., no tā, kā reaktora aktīvajā zonā tiek izvietota kodoldegviela.
Lai reakcija būtu kontrolējama, automātiski jāregulē sekundāro neitronu skaits, kuri izraisa kodolu dalīšanos.
Kontroles stieņi sastāv no vielas, kas intensīvi absorbē neitronus, piem., kadmijs.
Kodolreaktorus iedala
Lēno neitronu reaktors
Ātro neitronu reaktors – Brīders
Hibrīders
Kodoltermiskie reaktori
Kodoltermiskie reaktori ar magnētiskajām sistēmām
Inerces kodolreaktori.

Lēno neitronu kodolreaktors
Pirmais šāds reaktors tapa 1942.gada 2.decembrī Čikāgā.
1946.gada 25.decembrī PSRS.
Par kodoldegvielu izmanto vāji bagātinātu urānu.
Aktīvā zona ir neitronu palēninātāja- grafīta vai ūdens, tilpums. Tajā noteiktā kārtībā izvietoti vertikāli kanāli, kuros iepilda kodoldegvielas – urāna kastes jeb tvelus.
Pētnieciskajiem nolūkiem paredzētie reaktori strādā nulles režīmā.…

Author's comment
Atlants