ID390226

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	Ievads	3
I.	Teorētiskā daļa.	5
1.	Izmantotās literatūras apskats	5
2.	Sporta medicīnas vēsture	6
3.	Fizisko aktivitāšu nozīme cilvēka organismā	7
3.1.	Fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme	8
3.1.1.	Slimību profilakse ar fizisko aktivitāšu palīdzību	8
3.1.2.	Fiziskās aktivitātes kā skaistumkopšanas līdzeklis	10
3.2.	Fizisko aktivitāšu negatīvā ietekme	11
4.	Veselības traucējumi fizisko aktivitāšu trūkuma gadījumā	13
5.	Cilvēku attieksme pret fiziskajām aktivitātēm	14
II.	Pētnieciskā daļa.	15
1.	Pētnieciskajā daļā izmantotās metodes	15
2.	Iegūto datu apstrāde un analīze	16
2.1.	Anketēšanas rezultātu analīze un to skaidrojums	16
2.2.	„Fiziskā aktivitāte un sēdošs dzīvesveids skolas vecuma bērniem Latvijā” pētījuma analīze un salīdzinājums ar skolēnu anketēšanas rezultātiem	24
	Secinājumi un priekšlikumi	27
	Izmantotās literatūras avotu saraksts	29
	Anotācija	30
	Annotation	31
	Pielikums	32

Extract

Secinājumi un priekšlikumi
Rakstot zinātniski pētniecisko darbu „Fizisko aktivitāšu ietekme uz cilvēka veselību” darba autors ir nonācis pie šādiem secinājumiem:
1. Pētnieciskās daļas veikšanai par fizisko aktivitāšu ietekmi uz cilvēku veselību Bauskas novada Uzvaras vidusskolā tika izdalītas 50 anketas 4.-9. klašu skolēniem, kuru vecums ir 11, 13 un 15 gadi. Visas bija aizpildītas un atdotas darba autoram, tās bija derīgas un izmantojamas pētnieciskajā daļā.
2. No 50 Uzvaras vidusskolas respondentiem 76% atzina, ka nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm ārpus skolas.
3. Veicot respondentu anketēšanu, secināts, ka galvenais iemesls, kādēļ skolēni nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm ir, lai labi pavadītu laiku.
4. Kopumā Uzvaras vidusskolas skolēni pie televizora un datora pavada vairāk laika, nekā citās Latvijas skolās. Tas varētu būt saistīts ar, to, ka Uzvaras vidusskola ir lauku skola un tāpēc nav tik daudz iespēju, kā fiziski aktīvi pavadīt laiku.
5. Populārākais sporta veids Uzvaras vidusskolas skolēnu vidū ir vieglatlētika, tālāk seko cīņas sports.
6. Lielākā daļa to respondentu, kuri apgalvoja, ka nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm nemaz, biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām. To var skaidrot ar to, ka organisms nav norūdījies, jo zināms, ka viena no fizisko aktivitāšu pozitīvajām īpašībām ir tā, ka organisms norūdās.
7. Kopumā, salīdzinot valstī 2005/2006. gadā veikto pētījumu un Uzvaras vidusskolā iegūto informāciju var secināt, ka Latvijas skolās ir aktīvāki skolēni, kuri mazāk laika pavada pie datora un televīzijas, nekā Uzvaras vidusskolā.
Zinātniski pētnieciskā darba hipotēze- cilvēki velta nepietiekami daudz laika fiziskajām aktivitātēm, un tas pasliktina viņu veselību- ir apstiprinājusies.

…

Author's comment