-
Roterdamas Erasma apgalvojums
Garīgam cilvēkam viduslaikos bija iemeslu smieties, jo viņs bija atbrīvots, viņam nebija kāds kas kautko uzspiež – jutās brīvs (pasmējās kaut vai par ikdienišķām lietām kā tas ir arī mūsdienās), viņš izglītojās un pievērsās humānismam. Bet savukārt viņš bija tas, kurš redzēja pārējo sabiedrības daļu, kura bija pakļauta baznīcai un viņu uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs. Un par šiem cilvēkiem viņš „raudāja”.
Erasma apgalvojumi tam laikam ir bijuši pamatoti un patiesi, kurus viņš kā humānists saredzēja. Pateicoties šiem cilvēkiem – humānistiem, kuri nebaidījās paust savu negatīvo attieksmi pret vidusslaikiem un to nodot tālāk savos darbos tautai. Kā rezultātā sekmēja tautas attīstību un izrāpšanos no tumsonības.
…
Argumentēta eseja par Roterdamas Erasma apgalvojumu "Uzskati bieži ir ārkārtīgi izkropļoti un jūtami atšķiras no Kristus mācības. Patiesi garīgs cilvēks saskatīs daudz iemeslu smiekliem, bet vēl jo vairāk asarām [...]" Pasaulē ir daudz un dažādu uzskatu, kas nosaka cilvēku izturēšanās veidu, un tie ir veidojušies no katra cilvēkā personīgās pieredzes, zināšanām, ticības. Katrā vēstures periodizācijas laikā cilvēkam ir bijuši savi uzskati. Ir arī bijis retums cilvēku no katra laika, kuri tos ir aprakstījuši grāmatās, un kuras pat ir izlasāmas mūsdienās. Viens no Renesanses laika cilvēkiem, Roterdamas Erasms, īstajā vārdā Gerards, ir paudis savu viedokli par cilvēku un viņa uzskatiem šajā laikā. Pēc viņa rakstītā "Uzskati bieži ir ārkārtīgi izkropļoti un jūtami atšķiras no Kristus mācības. Patiesi garīgs cilvēks saskatīs daudz iemeslu smiekliem, bet vēl jo vairāk asarām [...]"

