Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbaspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt sasaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.
[1., 135. lpp.]
Visi valsts iedzīvotāji tiek iedalīti divās daļās – ekonomiski neaktīvie un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Ekonomiski neaktīvie cilvēki ir mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi un pensionāri, skolēni un studenti, kas nestrādā un nemeklē darbu, utt. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir personas, kas piedāvā savu darbaspēku materiālajai ražošanai, kā arī personas, kas meklē darbu jeb bezdarbnieki. Lai kļutu par bezdarbnieku ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā. Cilvēki dažkārt nestrādā ne tikai tāpēc, ka nevar atrast darbu, bet arī lai atpūstos, sakārtotu savu personisko dzīvi, lai pārkvalificētos u.c., bet ir arī tādi, kuri nevēlas strādāt vai arī viņiem nav nepieciešamības to darīt. Ir trīs galvenie bezdarba veidi: frikcionālais, strukturālais un cikliskais bezdarbs. …
