Lai paveiktu jebkuru darbu, vajadzīga enerģija. Piemēram, lai no rīta zvanītu modinātājpulkstenis, ir jābūt enerģijai, kuru patērējot, skanētu zvans. Mehāniskajos pulksteņos enerģija ir uzvilktajā atsperē. Atsperei lēnām attinoties, zvans šo enerģiju patērē un zvanot dara darbu.
Cits piemērs – pāļdzinis, ar kuru jaunbūves pamatos dzen garus dzelzsbetona pāļus. Pāļdziņa elektromotors ar trosi paceļ augšup smagu āmuru. Tas, tāpat kā visi virs zemes pacelti ķermeņi, uzkrāj enerģiju. Tad āmuram ļauj brīvi krist lejā. Triecienā āmuru enerģija tiek patērēta, āmurs padara darbu, un pālis ar katru sitienu iegrimst dziļāk zemē.
Jo paceltajam āmuram ir lielāka enerģija, jo dziļāk zemē tas var iedzīt pāli. Cik liels darbs tiek padarīts, tik daudz arī enerģijas tiek patērēts.
Visbiežāk mēs pastrādājam darbu, pārvietojot kādu ķermeni. Savukārt, lai pārvietotu ķermeni, ir vajadzīgs spēks.…
