Reformācijas kustība izplatījās arī Šveicē. Tur to aizsāka Urlihs Cvinglijs, bet turpināja Žans Kalvins. Viņš sludināja no Mārtiņa Lutera uzskatiem atšķirīgu mācību. Kalvins pagalvoja, ka dievs jau iepriekš ir nolēmis, kur nonāks cilvēka dzēsela. Pirms un pēc ēdienreizēm tika skaitīta lūgšana, bet izklaides un bezdarbu uzskatīja par grēku. Šīs mācības sekotājus Šveicē sauca par kalvinistiem, Francijā – hugenotiem, Anglijā – puritāņiem, bet Skotijā par prezbiteriešiem.…
