Evaluation:
Published: 11.01.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 1.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 2.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 3.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 4.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 5.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 6.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 7.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 8.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 9.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 10.
  • Research Papers 'Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme', 11.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Iekšzemes kopprodukts    4
  Investīcijas    6
  Inflācija    8
  Secinājumi    10
  Izmantotās literatūras saraksts    11
Extract

Patreiz Latvija, Lietuva un Igaunija ir tās Eiropas Savienības valstis, kurās vērojama visstraujākā ekonomiskā izaugsme. Tās pamatā galvenokārt ir strauja eksporta attīstība – pieauguma temps pārsniedz 20% gadā, ko stimulē iekšzemes ražošana, reģionālā integrācija un tranzīts, kā arī priekšrocības, ko nodrošina iestāšanās ES. Bez tam ekonomisko izaugsmi spēcīgi stimulē iekšzemes pieprasījums, īpaši Lietuvā un Latvijā. Visās trijās valstīs strauji samazinās bezdarba līmenis un paaugstinās nodarbinātības līmenis, strauji aug darba algas, valsts pabalstu apmērs, kā arī mājsaimniecību aizņēmumi. Tas viss palielina mājsaimniecību ieņēmumus un stimulē patēriņu. Tomēr ar ļoti straujo bezdarba līmeņa pazemināšanos un darba algu pieaugumu ir saistīti arī daži riski – pārāk straujš darba algu palielinājums var atstāt negatīvu iespaidu gan uz uzņēmumu konkurētspēju, gan arī uz visu ekonomiku kopumā. Ilgtermiņa attīstības aspektā ļoti liela nozīme ir uzņēmumu spējai piemēroties izmaiņām darba tirgū – spējai ātri adaptēties mainīgiem ražošanas apstākļiem, gatavībai pāriet no viena ražošanas veida un tehnoloģijas uz citu. Vēl viens nozīmīgs riska faktors ir inflācija. Spēcīgā inflācija apdraud visu trīs Baltijas valstu iespējas ieviest eiro – Igaunijā un Latvijā inflācijas dinamika norāda, ka abas šīs valstis diezin vai spēs izpildīt Māstrihtas inflācijas kritērijus.
Referāta ierobežotā apjoma dēļ, darbā apskatīta iekšzemes kopprodukta apjoma, ārvalstu tiešo investīciju apjoma un inflācijas ietekme un Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi.

Author's comment
Atlants