Kaučuks
Vārds „kaučuks” ir cēlies no diviem vārdiem: „kau” – koks, „uču” – tecēt, raudāt. „Kauču” – hevejas koka sula.
Ļoti liela nozīme ir lateksa kokiem, kuri ne tikai uzkrāj kaučuku lielos daudzumos, bet arī viegli spēj to atdot.
Viens no svarīgākajiem šāda veida kokiem ir brazīlijas heveja (Hevea brasiliensis), kurš dod 90- 96% no kopējās dabiskā kaučuka ražošanas.
Lai iegūtu no kaučukkoka lateksu, tā stumbrā izdara iegriezumus.
Tropu zemēs kaučukkokus audzē lielās plantācijās.
Kaučuku iedala:
Dabiskais kaučuks
Ogļūdeņradis(91-96%).
Sastopams daudzos augos.
Amorfa viela, kas spēj kristalizēties cietā vielā.
Kaučuka saturošie augi dalās:
*irdenie - kaučuks saknēs un stublājos.
*lateksa - kaučuks piensulā.
Sintētiskais kaučuks
1927. gada 30.augustā 2 kg sintētiskā kaučuka tika iegūts polimerizācijas ceļā – 1, 3 – butadiēna iedarbībā ar nātriju.
Polimērs, kaučukveidīgs materiāls.
Polimērajām ķēdēm vairumā gadījumu ir divkārša saite.
Dabiskā Kaučuka elastīgums ir izskaidrojams ar to, ka makromolekulu izliektās vai saritinātās virknes izstiepjot var iztaisnoties, bet stiepšanu pārtraucot, makromolekulas atkal ieņem iepriekšējo stāvokli.
Siltumā kaučuki ir mīksti, lipīgi, bet aukstumā – cieti, trausli.
Ja kaučukus ilgstoši uzglabā, tie sacietē.…
