20. gs. 90. gados Latvijā notika vairākas konferences, tika publicēti raksti un grāmatas, kurās teorētiski aplū¬koti tādi jēdzieni kā «nacionālā valsts», «nācija», «nacio¬nālisms», «pilsonība». 1998. gadā notikušajā konferencē, kas bija veltīta politiskās nācijas un etnopolitikas jautā¬jumiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits savā ziņojumā par nāciju veidošanās tradīcijām uzsvēra divu dimensiju klātbūtni šajā procesā - Francijā piederī¬bu nācijai nosaka identifikācija ar demokrātisko politis¬ko valsts iekārtu, taču citām Eiropas valstīm, piemēram, Vācijai, tā bija vācu nacionāli kulturālās kopības pašapzināšanās. Levits izvirza jautājumus - «vai latviešiem arī turpmāk būtu vēlams palikt par tīri etniski definētu kul¬tūrnāciju, vai latviešu valsts nācija ir vēlama, vai tā ir ie¬spējama? Vai būtu reālāka un vēlama abu nācijas rakstur¬lielumu kombinācija».
Nacionālā identitāte mobilitāte rīcībspēja. (Zepas B. red.) Rīga, LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2011
…
