Pilsēta-vārds,kas sevī nes dažādas izjūtas un dažādu attieksmi.Vienam tā ir ikdienas vide-dzīve,darbs,burzma uz ielām,steiga,nevaļa.Otram-tāla “sapņu zeme”,kurā ,šķiet,visi ir skaisti ģērbti,izsmalcināti,mākslas un kultūras gaisotnes apņemti,bagāti un izglītoti.Bet,diemžēl,šim vārdam ir vairākas nozīmes,pat pretrunīgas.
Tematam “Pilsēta-vilinājums un skarbā realitāte” atklāšanai izvēlējos trīs autoru darbus-A.Čaka dzeju,E.Zālītes romānu”Agrā rūsa” unT.Dreizera romānu “Titāns”.E.Zālītes un T. Dreizera darbos ir kopīgs tas,ka jauni cilvēki tiecas pēc pilsētas dzīves,uzskatīdami,ka pilsētā dzīve ir nevainojama.Bet A.Čaka dzeju ņēmu tāpēc,ka viņš lasītājam liek saskatīt pilsētas savdabīgajā vidē to,ko ikdienā mēs pat neievērojam-afišas,ūdensnotekcaurules.Tās ir lietas,kas liekas nesvarīgas,taču pēc dzejas izlasīšanu rodas vēlēšanās pašam saskatīt to,ko saskatījis A.Čaks.A.Čaka dzeja ir kā pretstats E.Zālītes un T.Dreizera prozas darbiem,jo pēdējos divos darbos cilvēki nespēj vai negrib saskatīt skaistumu tajā vidē,kurā viņi dzīvo.Viņi uzskata,ka skaistums var būt tikai lielpilsētās.…
