Visos laikos cilvēkus interesēja veselības saglabāšana un slimību ārstēšana un viņi centās dažādi(atbilstoši laikmeta iespējām un zināšanām) organizēt savu veselības aprūpi. Piemēram, verdzības iekārtā (4 gs.p.m.ē – 5. gs. m.ē) slimību ārstēšana bija priesteru rokās. 19. gs. notika straujš zinātniski tehniskais progress, attīstījās ķīmiski farmaceitiskā rūpniecība, aptieku tīkls, un tas savukārt radīja gan iespējas kvalitatīvāk ārstēt cilvēkus, gan arī radīja draudus cilvēku veselībai un dzīvībai. Atdalījās farmācija no ārstniecības nozares.
Medikamenta ražotājs ir atbildīgs par ražoto zāļu kvalitāti un drošību. Taču farmācijas biznesā ir daudz paradoksu, piemēram : augot medikamentu patēriņam valstī proporcionāli nopirkto medikamentu skaitam neuzlabojas cilvēku veselība, tikai puse no medikamentiem tiek lietoti pēc indikācijām, tikai puse no lietotiem medikamentiem palīdz, pie medikamentiem tiek aktīvi meklētas slimības, pieaug izdevumi medikamentu piegādei un citi. Taču augstās prasības pret medikamentu ražotājiem nav medikamentu drošības garants. To apliecina fakts, ka Latvijā kā nāves cēlonis minēts medikamentu lietošana ir 6-jā vietā pēc nāves cēloņu biežuma, bet ASV- ceturtajā vietā pēc nāves cēloņu biežuma. Tas apstiprina pieņēmumu, ka medikamentu kvalitāte ir svarīgs cilvēku drošību ietekmējošs faktors.…
