-
Muitas nodoklis
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Nodokļu sistēmas rašanās vēsture | 4 |
1.1. | Muitas sistēmas veidošanās neatkarīgā Latvijā | 5 |
2. | Muitas nodoklis | 7 |
2.1. | Muitas nodokļu atcelšana un kvotu piemērošana | 9 |
3. | Muitas tarifs | 10 |
3.1. | Saistošā izziņa par tarifu | 12 |
4. | Tagadējais muitas nodoklis - darbība | 14 |
5. | Muitas darbā ieviestās izmaiņas ar iestāšanos ES | 17 |
5.1. | Izmaiņas muitas nodoklī | 17 |
5.2. | Iekasēto muitas nodokļu statistika | 18 |
Secinājumi | 19 | |
Bibliogrāfiskais saraksts | 20 |
Secinājumi
Izskatot tēmas, likumus un nolikumus par muitas nodokli varam secināt, ka nodokļu iekasēšana ir diezgan vajadzīga lieta valstī, pat pirmajos neatkarība gados, liela nozīme bija tieši muitas nodoklim, jo muitas nodokļa bija viss lielākais ieņēmums, tajā laikā muitas nodoklis sastādīja 52-60% no valsts budžeta ienākumiem.
Muitas nodoklis ir vajadzīgs, lai valstī regulētu preču plūsmu eksportu un importu, no valstī, kurs nav ES dalībvalstis. Runājot par to, kādi bija muitas nodokļu likumi pirms Eiropas Savienībām un tagad, es nesaskatīju būtiskas izmaiņas, vienīgais ka iestājoties ES dažām importa precēm pieauga cenas no valstīm kas nav ES dalībvalstis, piem. Krievija, Ķīna, Ukraina utt. ievesto preču cenas auga atkarībā no muitu tarifiem. Domāju, ka arī uzņēmējiem kuri bija saistīti ar preču tirdzniecību grūtības nekādas neradīja, jo cenu kāpums nebija tik jūtams. Vienīgais pa šiem gadiem, kopš 2004.g. ir pacēlies akcīzes nodoklis uz cigaretēm Latvijā tika pielīdzināts ES līmenim, un ES politikas dēļ šajā laikposmā cigarešu cenas Latvijā pieauga divas līdz četrarpus reizes. Akcīzes nodokļa palielināšanās dēļ cenas pacēlās arī alkoholiskajiem dzērieniem un alum.
Takā starp ES dalībvalstu valstīm nav robežu, un par eksportu un importu iekasēšanu atkrīt, tad darbības prioritātes tiek vairāk veiktas uz sabiedrības aizsardzību no bīstamām kravām un uz sabiedrību kura nodarbojās ar kontrabandu.
Ņemot vērā, ka Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju pēc iestāšanās ES kļuva par ES muitas robežu, Latvijas muitai ir jāiekasē muitas nodokļi no visām kravām, kas tiks ievestas ES. Līdz ar to valsts budžets saņem zināmus ienākumus arī no ES muitas nodokļu ieņēmumiem. Bet tā kopumā secinot pēc darbā iekļautās tabulas par muitas nodokļu ieņēmumu daļas izpildi, varu secināt, ka muitas nodokļu ieņēmumi, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, ir tikai nedaudz palielinājušies. No 2002.gada līdz 2004.gadam (pirms iestāšanās ES) valsts ieņēmumi no iekasētajiem muitas nodokļiem bija mazāki par 19 miljoniem Ls (maksimums bija 2003.gadā ar faktiski iekasētajiem 18 miljoniem Ls), tomēr turpmākajos gados var novērot nelielu ieņēmumu kāpumu. Katru gadu valsts ieņēmumi no muitas nodokļiem tagad sastāda aptuveni 22 miljonus (maksimums bija 2007.gadā ar faktiski iekasētajiem 27 miljoniem Ls).
…
Ievads Šodien ikviens Latvijas iedzīvotājs ir pieņēmis, ka dzīvo Eiropas savienībās (ES) un daudzi ir pat piemirsuši, kā bija pirms tam, kad LR nebija iestājusies ES, un kā bija, kad daudzi uztraucās par, politikas, kultūras un ekonomiskajām izmaiņām. Iestājoties ES, Latvija kļuva par ES kopējo ārējo tirdzniecības politiku un kopējo muitas tarifu tirdzniecībā ar valstīm kuras nav ES dalībvalsti, piemēram, tāda, ka Krievija. Kā arī visi jaunumi un ar ES saistītas izmaiņas, tagad skar arī Latviju, izmaiņas muitas jomā ir, varbūt nav tik ielas, bet tomēr jūtamas. Mani ieinteresēja izmaiņas par muitas nodokli, kas ir pašlaik piemērojamas Latvijā un kādas bija pirms ES iestāšanos un vispār bija interesanti paskatīties nodokļu sistēmu, kā un cik daudz tā mainījusies kopš 2004 gada. Pēc iestāšanās ES, muitas lietas Latvijā tiek reglamentētas uz muitas likumdošanas regulām, bet neskatoties uz to, Latvijā nodokļu un nodevu sistēma balstās uz 1995.gada veiktās nodokļu reformas. Savā studiju darbā es izskatu aktuālas pārmaiņas, kuras saistītas ar muitas nodokli tagad un pirms ES iestāšanos. Mans darba mērķis - izprast kāda ir muitas nodokļu sistēma Latvijā, kādas izmaiņas tika pieņemtas ar iestāšanos Eiropas Savienībā un vai tas nāca par labu. Mani veicamie uzdevumi mērķa sasniegšanai: 1) apkopot un iepazīties ar pieejamo literatūru par tēmu; 2) noskaidrot kādas izmaiņas Latvijas muitas nodokļu sistēmā ieviesa iestāšanās Eiropas Savienībā; 3) izanalizēt vai iestāšanās Eiropas Savienībā ietekmēja ikgadējo iekasējamo muitas nodokļu apjomu. Darbā izmantotās pētīšanas metodes: 1) dokumentu analīzes metode - iepazīšanās ar Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības regulām, lai izprastu muitas nodokļu sistēmu; 2) salīdzinošā metode - iegūtās informācijas un datu izanalizēšana un salīdzināšanas veikšana, lai noskaidrotu vai iestāšanās ES ietekmēja iekasējamo muitas nodokļu