-
Iekšdedzes dzinēji un elektrodzinēji
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Dzinēju veidi | 4 |
1.1 | Iekšdedzes Dzinēji | 4 |
1.1.1. | Iekšdedzes Dzinēju Vēsture | 4 |
1.1.2. | Iekšdedzes Dzinēja Darbība | 5 |
1.1.3. | Divtaktu Dzinējs | 6 |
1.1.4. | Četrtaktu dzinējs | 6 |
1.1.5. | Dīzeļmotori | 7 |
1.1.6. | Benzīna motori | 8 |
1.1.7. | Gāzes motori | 9 |
1.2. | Elektrodzinējs | 10 |
1.2.1. | Elektrodzinēju Vēsture | 11 |
1.2.2. | Elektrodzinēja darbība automašīnās | 11 |
1.3. | Ūdeņraža dzinēji | 12 |
1.3.1. | Ūdeņraža dzinēja vēsture | 12 |
1.3.2. | Ūdeņraža dzinēja darbība | 13 |
2. | Iekšdedzes dzinēju un Elektrodzinēja salīdzinājumi | 14 |
2.1. | Jauda | 14 |
2.2. | Griezes moments | 15 |
2.3. | Degvielas/Enerģijas patēriņš un izmaksas | 17 |
2.3.1. | Enerģijas aprēķins | 17 |
2.3.2. | Izmaksas aprēķins uz 100km | 18 |
3. | Praktiskā daļa | 21 |
3.1. | Eksperimenta veikšana | 21 |
Secinājumi | 25 | |
Izmantotā literatūra | 26 | |
Anotācija | 27 | |
Annotation | 28 |
Secinājumi
Tēze, elektrodzinējs ir efektīgāks un ekonomiskāks par iekšdedzes dzinēju ir patiesa. Elektrodzinējs patiesi pārspēja iekšdedzes dzinēju griezes momenta un patēriņa salīdzinājumā. Tas iekšdedzes dzinējus pārspēja ar to ka maksimālais griezes moments ir lielāks un tas to attīsta jau no kustības sākuma. Bet iekšdedzes dzinējs maksimālo griezes momentu sasniedz pie augstākiem apgriezieniem. Kā arī elektrodzinējs pārspēja pat gāzes dzinējus skatoties pēc patērētās enerģijas daudzuma un izmaksām uz 100 km. Kā arī par lielu izbrīnu elektrodzinējs patērēja gandrīz sešas reizes mazāk enerģijas uz 100km pilsētā nekā benzīna dzinējs. Tas ir saistīts ar to ka benzīnā enerģijas ir daudz taču iekšdedzes dzinējs to neizmanto pilnvērtīgi un daudz enerģijas vienkārši izdalās kā siltums.
Darba mērķis iegūt informāciju par iekšdedzes dzinēju un elektrodzinēju vēsturi un darbību ir izpildīts. Informāciju par iekšdedzes dzinēju ieguvu ļoti daudz aprakstot kā strādā gan divtaktu gan četrtaktu dzinēji. Elektrodzinēju neaprakstīju tādā pašā apjomā kā iekšdedzes dzinēju, jo to neizmanto automašīnās tik daudz cik citās ierīces. Tāpēc informāciju par to kā tas strādā automašīnās bija sarežģīti atrast. Taču vēsturi par dzinējiem atradu vienlīdz daudz. Kā arī minēju ka mazliet izpētīšu par ūdeņraža dzinējiem un par pārsteigumu izrādās ka tā vēsture ir garāka nekā iekšdedzes dzinēja vai elektrodzinēja taču tā nav tik notikumiem pilna kā citiem dzinējiem. Darba uzdevums salīdzināt dzinēju jaudu, griezes momentu un patēriņu izvērtās daudz labāk nekā biju gaidījis. Lielākā problēma bija atrast automašīnas kuras būtu godīgi salīdzināt. Tā iemesls ir tas ka elektrodzinēju automašīnas ražo tikai retais auto ražotājs. Un piemeklēt šīm automašīnām salīdzināmus iekšdedzes automobiļus bija grūtākai, bet kad tas bija izdarīts salīdzināt to parametrus bija viegli un pat interesanti.
Šī darba veidošanas laikā saskāros ar dažām problēmām. Viena no tām bija tēzes izdomāšana jo nenojautu ka to izdomāt būs tik sarežģīti. Otrā problēma ar kuru saskāros bija praktiskās daļas saistīšana ar tēmu. Protams arī saskāros ar tādu problēmu ka bija sarežģīti atrast skaidrus precīzus datus, jo daži dati atšķīrās atkarībā no informācijas avota.
…
Iekšdedzes dzinējs ir šobrīd visplašāk izmantotais dzinējs transportlīdzekļos. To arī izmanto lai ražotu elektroenerģiju mazos daudzumos. Iekšdedzes dzinēju var darbināt ar benzīnu, dīzeļdegvielu un gāzi. Atkarībā no izmantotās degvielas tā uzbūve nedaudz atšķiras, bet princips kā tas strādā nemainās. Iekšdedzes dzinēju vēl iedala divtaktu dzinējos un četrtaktu dzinējos. Lai atrastu iekšdedzes dzinēja aizsākumu ir jāiet 150 gadus atpakaļ pagātnē, kas ir ievērojams laika posms. Visus šos 150 gadus dzinējs ir attīstījies no milzīga vairākos simtos kilogramu mērāma dzinēj līdz maziem dzinējiem kuri sver tik dažus gramus (profesionālās radio vadāmās mašīnās). Pat mūsdienās to joprojām mēģina uzlabot samazinot patērētās degvielas daudzumu un palielinot tā jaudu. Bet manuprāt ar laiku to aizstās ūdeņraža dzinēji un iekšdedzes dzinēji būs tikai daļa vēstures. Elektrodzinēji ir ļoti atšķirīgi no iekšdedzes dzinējiem. Tie ir daudz vienkāršāki tādā ziņā, ka lai tos izmantotu automašīnās nav nepieciešams sajūgs, manuālā ātrumkārba un citas detaļas kas ļauj iekšdedzes dzinējam darboties. Piemēram, elektrodzinēja ātrumu var regulēt ļoti vienkārši – pievadot vairāk vai mazāk elektrības, bet iekšdedzes dzinējam tas ir daudz sarežģītāk – jāpārslēdz pārnesums, atkarībā kāds ātrums un cik apgriezieni minūtē. Elektrodzinēji nav tik populāri transportlīdzekļos, bet tos vairāk izmanto rūpniecībā un dažādās ikdienas ierīcēs. To lietošanas iespējas ir ļoti lielas, no konveijeriem rūpnīcās, līdz vibrējošai funkcijai mobilajos telefonos. Elektrodzinējus iedala – līdzstrāvas dzinējos un maiņstrāvas dzinējos.