Mana izvēle šī darba tēmai ir fragments no Platona dialoga “Dzīres”- “Neviens dievs nenododas filozofijai un necenšas kļūt gudrs. Viņš jau tāds ir. Vispār, kas ir gudrs, tam nav vajadzīgs būt filozofam. Arī nejēgas nenodarbojas ar filozofiju un necenšas kļūt gudri. Muļķība tieši tāpēc ir liels ļaunums, ka cilvēks, nebūdams ne krietns, ne labs, ne saprātīgs, pats ar sevi ir pilnīgā mierā, jo nedomā, ka viņam kaut kas trūktu, pēc kā būtu jācenšas.”
Patiesībā man nav izpratnes par filozofiju. Es to nesaprotu un nevēlos saprast. Iespējams tādēļ, ka vēl neesmu atradusi īsto pieeju nopietnai spriešanai par tik, manuprāt, dabiskiem jautājumiem, kas man itin nemaz neliekas zinātniski. Taču, tas nenozīmē, ka es nedomāju. …
