Es nezinu vai kādam no jums jebkad ir licies,ka katrs mēs varētu sekot kādam cilvēkam, bet man tā šobrīd ir. Šobrīd es sekoju Blaumanim un viņa gara darbiem. Domāju, ka mani ir pamudinājusi viņa personība un cēlie mērķi viņa darbos. Blaumanim tīk spēlēties ar uguni un ūdeni. Šķiet, ka viņu nebiedē doma par dienas un nakts savietošanu uz tām pašām baltajām lapām. Darbos, kuros esmu ar Blaumani iepazinies vienmēr ir manāmas spilgtas pretrunas starp attēlotajiem personāžiem, it īpaši „Purva Bridējā”. Pretrunas manāmas pat no noveles uz noveli, kuras ir šķietami ļoti līdzīgas, bet tomēr pilnas pretrunu, bet tas man neliek domāt,ka Blaumanis bija pretrunu pilns cilvēks, nu varbūt tikai reizēm, bet ne jau vienmēr.…
