Andreja Upīša novele „Rožu slepkava” ieintriģē ar savu nosaukumu. Noveles sākumā lasītājs vēl nevar nojaust, kā notikumi varētu risināties noveles beigās.
Franka Aršalika ikdiena bija rožu audzēšana grāfa Ezterhazi pilī. Viņš tās prata sastādīt tā, ka izveidojās dažādi raksti un kombinācijas. Viss viņa darbs tika veltīts vienam cilvēkam – grāfienei Frančeskai. Grāfiene bija ļoti kaprīza un iedomīga. Viņa neprata novērtēt Franka Aršalika darbu. Bija pat vēl ļaunāk. Viņa to pazemoja, likdama Frankam Aršalikam justies kā niecībai. Franka Aršalika sirdī mita mīlas jūtas pret Frančesku, tādēļ viņas nicinošā attieksme rožu dārznieku dziļi ievainoja. Frankam Aršalikam rozes nozīmēja ļoti daudz. To audzēšana bija visa viņa dzīve: „Aiz viegli rozā, magoņu sārtenā plankuma piepeši izplaukst smagais, zeltaini dzeltenais. Te ir pretmeti, kas it kā noslēpumaini ienaidnieki drūmi vēro viens otru. Un tādi, kas cīnās mīlas tīksmē, viens otru aicinādami un viens otra kautrēdamies...” Franks Aršaliks rozēs saskatīja daudz vairāk nekā tikai ziedus. …
