Vienkāršots tirgus modelis ietver sevī ražošanas resursu tirgu. Ražošanas resursu tirgū ietilpst:
darbaspēks;
kapitāls;
zeme.
Ekonomisti Michael Parkin un Robin Bade min tikai šos trīs speciālos tirgus blokus, bet ekonomists Libermanis, piedāvā arī ceturto:
uzņēmējspējas.
Visiem šiem 4 tirgiem piemīt gan kopējas pazīmes, gan savas konkrētas īpatnības. Šīs īpatnības iespaido tirgus pircēja un pārdevēja ekonomisko uzvedību, rīcības motivāciju.1
Ražošanas resursu tirgum piemīt vairākas cenu veidošanās īpatnības. Kā pirmo gribētu minēt to, ka šajā tirgū darbojas tirgus ekonomikai raksturīgais cenu veidošanās līdzsvara mehānisms, t.i., cenu atkarība no pieprasījuma un piedāvājuma samēra, konkurences iedarbība utt. Otrkārt, ikviens uzņēmējs cenšas savas ražošanas izmaksas minimizēt, bet peļņu maksimizēt un šī iemesla dēļ iegādāties ražošanas resursus par iespējami zemāku cenu. Savukārt katrs ražošanas resursu pārdevējs cenšas maksimizēt ieņēmumus no preču realizācijas un peļņu, pārdodot savu preci par augstāku cenu. No pēdējiem diviem punktiem izriet arī piektā īpatnība - interešu saskaņošana, kompromiss cenu jomā. Tas ir iespējams vienīgi tad, ja pircējs un pārdevējs spēj ekonomiski izdzīvot konkurences apstākļos. …
