Lai runātu par kultūras zinātni, vispirms ir jānoskaidro jēdziens “kultūra” un tā definīcija. Kultūra latviešu svešvārdu vārdnīcā skaidrota kā 1) plašākajā nozīmē viss, ko sabiedrība radījusi fiziskā un garīgā darba rezultātā, šaurākajā nozīmē cilvēku sociālās uzvedības normu un garīgās dzīves sfēra, 2) vienā vēsturiskā periodā un teritorijā ietilpstošo arheoloģisko priekšmetu un pieminekļu kopums, 3) kvalitātes un pilnīguma kritērijs (piemēram, uzvedības, darba un valodas kultūra), 4) lauksaimniecības augu suga un tās paveidi (piemēram, graudaugu kultūra), 5) bioloģiski cilvēka radītu mikroorganismu, audu kopums, 6) vēsturiski evolucionējošs cilvēka spēju, lietoto metožu, atziņu kopums. 1 Tātad, kā redzams, jau vienā valodā vien ir 6 dažādi vārda “kultūra” skaidrojumi. 1952. gadā amerikāņu antropologi Alfrēds Kroibers (Alfred Kroeber) un Klaids Klakhans (Clyde Kluckhohn) savā darbā „Kultūra: kritisks koncepciju un definīciju apskats2 apkopoja sarakstu, kas sevī ietvēra vismaz 164 vārda kultūra nozīmes. Jēdzienam “kultūra” ir daudz dažādas nozīmes, un šīs dažādās izpratnes teorijas ļauj dažādi paskatīties uz kultūru un tātad arī uz zinātni par kultūru.
Tomēr vai var patstāvīgi pastāvēt zinātne, kuras priekšmets ir tik neskaidri definējams vai iespējams nav definējams vispār?…
