Es gribētu iesākt ar to, ka Leldes Stumbres darbi ir ļoti savdabīgi, ar nebeidzamiem konfliktiem, kuri ir iesākti risināt – jau redzama „ gaisma tuneļa galā „ , bet risinājums pāraujas pašā tā atrisinājuma galā! Lai varētu salīdzināt un secināt kaut ko, par L. Stumbres dramaturģijas darbiem, ir nepieciešams izlasīt vismaz 2 rakstnieces/-ka darbus. Un es to izdarīju, jo es izlasīju tādus darbus, kā „ Spalvas ” un „ Tā, lai var redzēt ceļu ”. Darbi kopumā ir ļoti atšķirīgi, bet, tomēr, tiem ir ļoti daudz kas kopīgs: daudz konfliktu, sarunvalodai tuvi dialogi, salīdzinājumi, mērķtiecīga kompozīcija, simboli, zemteksti par cilvēka savstarpējām attiecībām, ireālā un reālā sajaukums, sajūta - it kā luga nav pabeigta ( prasās turpinājums ). Šie ir galvenie pieturas punkti, pēc kā var atpazīt Leldes Stumbres darbus, it īpaši lugas! Gandrīz katras lugas kompozīcija sastāv no ekspozīcijas, sarežģījuma, darbības attīstības un kulminācijas, bet izpaliek atrisinājums.…
