2.Valsts vara kā piespiedu mehānisms
Valsts ir politiski, saimnieciski un kulturāli nepieciešama organizācija, lai tauta varētu apmierināt savas vajadzības un veikt kopīgus uzdevumus [1,24]. Tai raksturīga pazīme, kas valsti atšķir no citām sabiedrības organizācijām ir valsts vara, turklāt šai varai ir spaidu raksturs, kuras spēcīgums ir atkarīgs no konkrētās varas lieluma. Sabiedrība nevar pastāvēt bez varas. Valsts vara ir vispirms augstākā vara valstī. Nav augstākas varas par valsts varu, bet visas valstī esošās varas savas tiesības atvasina no valsts varas, kas arī noteic šo varu apjomu. Tā kā valsts ir augstākā vara, tad tā ir arī vienīgā. Valsts varai ir spaidu raksturs un tās rīcībā ir visi likumīgie spaidu līdzekļi, kādi citām valstī pastāvošām varām nevar būt. Tādejādi, valsts vara ir vienīgā, augstākā, suverēnā vara valstī.
Arī socioloģiskā izpratnē valsts ir sabiedriskas varas atbalstīta un organizēta grupa, kuras galvenā sastāvdaļa ir sabiedriska vara. Vienmēr valsts ir sabiedriskās varas organizācija, kura vada cilvēku kopējo dzīvi. No privātas varas organizācijas tā atšķiras ar to, ka var vadīt visas sabiedrības dzīvi, pieprasīt paklausību. Sabiedriskā vara valstī nav vienlīdzīgi vai nejauši sadalīta starp visiem cilvēkiem. Pat ideālā demokrātiskā valstī, ar pilsoņu masveida brīvu līdzdalību pārvaldē, eksistē specializēts, mērķtiecīgi izveidots un sistemātiski apmaksāts funkcionāru aparāts, kurš īsteno sabiedrisko varu. Jau evolucionārā pāreja no cilšu iekārtas uz valsti nozīmēja to, ka bija radusies vara, kas nebalstījās tieši uz dzimts saknēm, bet gan uz tādu lomu sadalījumu, ka bruņota spēka lietošana un nodokļu ievākšana kļūst par zināmas cilvēku grupas pastāvīgu nodarbošanos. Viņu profesija ir vadošo uzdevumu izpilde [2,12].
…
