Grieķu vārdi pyr (uguns) un tekhne (māksla) tulkojas kā "pirotehnika" jeb "uguns māksla". Sākotnēji šis termins ietvēra plašu uguns saistīto tehnoloģiju pielietojumu, it īpaši metalurģijā. Vēlāk termins "pirotehnika" ir kļuvis par atsauci uz ražošanu vai izmantošanu uguņošanā. Uguņošanas izejvielas sākotnēji tika izgatavotas no saltpetra (Kālija nitrāta), un vel tajā bija sajaukumi no dažādiem degšanas materiāliem. Pirotehnika ir tik plāša tēma, kurā ir simtiem maisījumu un vielas, kuras tiek izmantotas, tāpēc es izvēlējos vielu klases pārstāvjus, kurus pirotehnikā tiek izmantotas biežāk - nitrātu sāļi. Uzdevu jautājumus „Kuri no biežāk izmantotajiem nitrātu sāļiem strādā vislabāk kā oksidētāji? Kuru nitrātu īpašības maina to spēju darboties kā oksidētājam?”. Izvēlējos trīs nitrātu sāļus - kālija nitrātu (KNO3), nātrija nitrātu (NaNO3), amonija nitrātu (NH₄NO₃) . Tika izvirzīta ipotēzi - „Kā oksidētājs pirotehnikā vislabāk darbosies nitrāts, kuram higroskopiskums būs viszemēkais.”…
