Secinājumi.
Varam secināt, ka empīrismam ir mērķis savākt un sadalīt kategorijās objektīvus faktus vai datus par pasauli, veidojot hipotēzes un izskaidrojot tās. Empīrismam ir raksturīgs pēc iespējas vairāk jeb cik vien tas ir iespējams izslēgt no šī procesa jebkuru cilvēka faktora ietekmi un izdomājot eksperimentālas metodes, lai pārbaudītu un pierādītu ( vai apgāztu ) šo datu un hipotēžu patiesumu. Visvairāk empīrismu izmantoja jaunajos laikos.
Mūsdienās Eiropas jaunlaiku filozofiju plašā nozīmē mēdz saukt arī par racionālisma laikmeta filozofiju, jo racionālisms lielā mērā ir pretstats reliģiskajam pasaules uzskatam, kura pamatā ir Dieva atklāsme un ticība dievišķai pasaules uzbūvei un kārtībai. Zināmā mērā racionālisms ir pretstats arī vienam no ētikas, līdz ar to arī humānisma pamata postulātiem — emocionālai sajūtai par pareizu vai nepareizu. Taču ne tādēļ, ka noliegtu ētiku vai humānismu, bet skaidrojot to postulātus uz loģiski atvasinātu slēdzienu, nevis uz emocionālu sajūtu pamata.
…
