Latvijas lauku apvidos notika laukstrādnieku, galvenokārt muižas kalpu streiki ar ekonomiskām prasībām. Muižnieki savukārt kopā ar Krievijas karaspēka vienībām sāka nemiernieku arestus, pratināšanas un spīdzināšanas, kas savukārt izsauca zemnieku naidu un pretestību. Sākās vācu muižnieku un mācītāju īpašumu iznīcināšana, muižu un piļu dedzināšana. Tika likvidētas gandrīz visas lauku pašvaldības – pagastu valdes -, to vietā nodibinot vēlētus pašpārvaldes orgānus – rīcības komitejas. Līdz ar to arī Latvijas teritorijā pirmo reizi Eiropas vēsturē arī sievietēm tika piešķirtas vēlēšanu tiesības. Revolucionārā kustība turpinājās vairāk nekā gadu. Krievijas valdība sūtīja uz Baltijas guberņām īpašas karaspēka daļas – soda ekspedīcijas. Tūkstošiem zemnieku, inteliģentu, strādniecības un pilsonības pārstāvju tika nogalināti un izsūtīti trimdā; tūkstošiem atstāja dzimteni un devās emigrācijā uz Rietumeiropas valstīm un ASV. Trimdinieku vidū bija arī Rainis un Aspazija – 14 gadus (1906. – 1920.g.) viņi pavadīja Kastaņolā, Šveicē. Tur radās Raiņa ievērojamākie darbi, no turienes viņš kā pirmais pareģoja nākošos brīvības laikus.…
