Pašvaldību vēlēšanas Latvijā

Nobeigums.
Tiesiska valsts ir viena no mūsdienu demokrātisko tiesību centrālajām kategorijām. Vēlēšanas arī ir jāsaista ar demokrātijas izpausmi. Noskaidrojot pašvaldību vietu tika uzsvērts, ka pašvaldības paralēli valsts varas un pārvaldes institūcijām darbojas visās demokrātiskās valstīs un ir jāuzskata par demokrātiskas iekārtas pamatu.
No izklāstītā var secināt, ka pašvaldības, lai atbilstu demokrātijas principiem var būt tikai vēlētas institūcijas. Ieviešot visus demokrātijas principus Latvijas Republikā, atjaunojot Satversmi, veicot valsts ekonomiskās un sabiedriskās dzīves pārkārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības valstu likumdošanai, tiek realizēta arī Latvijas virzība uz tiesisku valsti.
Pašvaldība, darbojoties savā administratīvajā teritorijā, veido vietējās varas realizācijas institūciju. Katrs administratīvi teritoriālais iedalījums ir ar savām īpatnībām. Daudzus jautājumus ir noteikti vieglāk risināt uz vietas, nevis izvirzīt tos izlemšanai Latvijas Republikas valdības līmenī. Galu galā 100 ievēlēti Saeimas deputāti nevar risināt vietējas nozīmes jautājumus. Ministru kabinetam būtu jāizveido plašs administratīvs aparāts, lai tiktu aptverti visi Latvijas novadi un pagasti.
Raugoties no tāda viedokļa vieglāk ir nodot šo vietējo jautājumu risināšanu vietējām vēlētām institūcijām. Tieši tādas ir domātas arī pašvaldības. Pašvaldību deputāti ir vietējie cilvēki, kuriem tauta uzticas, kuri pilnībā izprot vietējo pagasta, pilsētas un rajona situāciju.
Uzskatot ka vēlēšanas ir demokrātijas izpausme, ka Latvija saskaņā ar Satversmi ir demokrātiska republika ar virzību uz tiesisku valsti arī vēlētas pašvaldības ir jāuzskata par tiesiska valsts sastāvdaļu.

…