Secinājumi
1. Enantiomēri pēc to farmakoloģiskās iedarības tiek iedalīti trīs galvenajās grupās. Iedalījums pamatojas uz abu enantiomēru farmakoloģisko aktivitāti un iespēju bioloģiskajā sistēmā racemizēties;
2. Bioloģiskās aktivitātes atšķirība enantiomēriem rodas pateicoties vielas stereoķīmiskajai uzbūvei, ļaujot enantiomēram ar vēlamo konfigurāciju saistīties pie receptora aktīvajiem centriem.
3. Enantiomēru toksicitāte lielākoties atšķiras, proti, distomērs uzrāda augstāko toksicitāti. Ir arī sastopami gadījumi, kad abi enantiomēri uzrāda vienādu toksiskumu, kas ļauj izvairīties no dārgas hirālās attīrīšanas.
4. Enantiomēru farmakokinētiku un metabolismu ietekmē galvenokārt vielu absrobcijas, izplatīšanās un noārdīšanās ātrumi un selektivitāte organismā.
…
