Astoņdesmitajos gados aizsākās arī latviešu 3. atmoda. 1983. gadā, kad Augstākās tiesas ēkā tika tiesāts latviešu disidents Gunārs Astra, viņš teica „es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs!”. Gunāram Astram bija taisnība.
1987. 14. jūnijā latviešu brīvības cīnītāju grupa „Helsinki-86” organizēja pirmo masu protesta akciju PSRS, publiski tika pieminētas 1941. gada deportācijas. Lai izjauktu pasākumu, Rīgas pilsētas izpildkomiteja pie pieminekļa sarīkoja riteņbraucēju sacensības.
Līdzīga akcija pie Brīvības pieminekļa notika 23. augustā. Milicija piekāva un arestēja demonstrantus. Vairākiem protestu organizētājiem tika atņemta PSRS pilsonība un viņi bija spiesti pamest valsti. Lai novērstu pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 18. novembrī, teritoriju ap pieminekli aplenca milicija. Toreizējais LKP CK Ideoloģiskais sekretārs Anatolijs Gorbunovs Latvijas Televīzijā draudēja, ka ikviens, kas dosies pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības dienā, tiks uzskatīts par ienaidnieku.
