Zaratustras nokāpšana ir ieilgusi kustība, kurā ietverta visa šī „priekšruna”, šeit patiesību redzējušais satiek pūļa šausmīgo trulumu(pūlis tiecas visu padarīt sev skaidrāku, burtiskojot metaforu un izkropļojot ideju). Zaratustra paspēj pavīpsnāt par svēto, kurš „ nav savā mūžā vēl nenieka no tam dzirdējis, ka dievs ir miris”, viņš izstāsta savas mācības pamatpostulātus, lai secinātu, ka „neesmu mute šīm ausīm”. Vienlaikus ar neizpratni pūlis ir parādījis, ka pārcilvēka idejai ir jēga. Līdzībās pārcilvēks pret pūli ir tas pats, kas cilvēks pret pērtiķi. Rādīt tik uzskatāmus piemērus ir Nīčes lielā kaislība.…
