Dionīsa svētku nāves atzīmēšanā tika rīkotas procesijas, kurai pa priekšu brauca priesteris, kas tēloja šo dievu. Pārējie cilvēki dziedāja slavas dziesmas, no kurām, Aristoteļa prāt, ir radusies traģēdija. Vēlāk traģēdija attālinājusies no dionīsisko mītu attēlošanas un pievērsās arī citu sižetu interpretācijai.
Traģēdija grieķiem bija nozīmīga pašu izglītošanai.
Komēdija radās no šā paša dieva atdzimšanas svētkiem, kur tika izpildītas rituālas spēles un gājieni, kur cilvēki dziedāja auglību slavinošas dziesmas un atļāvās jokoties.
Komēdija senajiem grieķiem bija lai karikētu un parādītu smieklīgas dažādas ievērojamas personības un pat dievus.
Šajā dramaturģijas žanrā daļēji saglabājās dionīsiskās tradīcijas. Šajā priekšnesumā vienmēr piedalījās satīru koris. Satīru drāmai atšķirībā no traģēdijas nebija tik nopietna rakstura, un tai bija laimīgas beigas.…
