Ziema beidzās. Bija marts – kaķu pilnas ielas. Tuvojās ziedu laiks. Iekšpus loga Skolniece glāstīja Studenta vaigu. Pavisam nevainīgs skūpsts noberza meitenes lūpas gar viņa rugājiem. Mjauza roka izskrēja caur Skolnieces matiem un viegli noslīdēja gar kaklu. Puisis izdzirdēja klusu ņurdēšanu, apstājās. Ieskatoties jaunietes acīs, viņš manīja nevis reiz spožās un nesasniedzamās zvaigznes, bet gan liesmojošas saules. Un viņš saprata – nē... …
