„Latviešu tauta varēs pastāvēt vienīgi kā ticīga tauta ar augstu morāli, kāda bija mūsu tautai cauri gadu simtiem. Ne ienaidnieki iznīcina tautu, bet tauta pati sevi iznīcina, kad morāle pagrimst”
Boļeslavs Sloskāns.
Mēs dzīvojam laikā, kad ir ļoti svarīgi atkal un atkal atgādināt par tām vērtībām, kas pieejamas katram cilvēkam, bet kas tik bieži pamestas novārtā. Mūsu sabiedrībai ik brīdi ir tik daudz problēmu, kuras kaut kā jāatrisina. Cilvēka darbībā, domāšanā un visā dzīvē ir daudz parādību, kuras prasa novērtējumu. Novērojot un novērtējot cilvēku viņa domāšanā, darbībā un dzīvē, ētika cenšas atbildēt, kāda ir tikumiski attaisnojama dzīve. Tātad ētika ir mācība par tikumības principiem un tikumības vērtībām.
Ētiska izpratne, atskārsme par labo un ļauno, dabiskā veidā tiek dota katram cilvēkam. Radītājs to ieraksta katra cilvēka sirdī. Mūsu domas, darbi un dzīve ne vienmēr ir ētiski, mūsu ticība pret sevi un citiem ne vienmēr ir tikumiska.
Ētikas zinātne sastāv no spriedumiem, kuriem, protams, jāvada mūsu rīcība, bet uztverot šo rīcību kā teritorijas praktizēšanu.
Ja cilvēka darbība vienmēr ir noteikta, konkrēta, bet ētikā nosauktie un balstītie principi-abstrakti, vispārīgi. Savā ziņā tos var uzskatīt par ideāliem, uz kuru piepildījumu cilvēks ir aicināts. To, ka šāds ideāls ir un ka tas ir pareizs, nosaka cilvēka saprāta un sirdsapziņas balss.
…
