Māksla un glezniecība bija ļoti svarīga daļa no Senās Ķīnas kultūras un to augstu novērtēja imperators, viņu sievas, īstenībā jebkurš- bagāts vai nabags. Ķīniešu tradicionālā glezniecība bija “Gohua”- burtiski tas nozīmē valsts gleznas uz zīda vai papīra vīstokļiem. Šis glezniecības stils sākās 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Gohua stilam raksturīga augsti attīstīta otas tehnika, ūdenī atšķaidītas tušas krāsu gammas smalkums, līniju plastiskums un izteiksmība, kā arī īpatnējā telpas uzbūve gleznās. Gohua galvenie virzieni ir cītīgās otas stils, kura raksturīgākā īpatnība – kontūru smalkums un spilgtas krāsas, un “sjeī” (idejas izpausme), kas visvairāk attīstījies vienkrāsainajā glezniecībā. Piemēram, ķīniešu glezniecība akcentē “iekšējās nozīmes attēlošanu”
