Šujmašīna ir tehnoloģiska darbmašīna, kas, veidojot dūrienus, rada diegu šuves.
Par šujmašīnas izgudrotāju uzskata Čārlzu Veizentālu, pēc izcelsmes vācieti, kuram 1755. gada izsniegts Britu patents Nr. 701, kaut gan jau 1589. gada angļa Viljama Lī; izgudrotais mehāniskās adīšanas princips atbilst viendiega cilpdūriena veidošanai šujmašīnās. Č. Veizentāla konstrukcijā izmantota adata, kurai abos galos smailes, bet viena no tām - actiņa.
Par pirmo komerciālo (rūpniecisko) šujmašīnu izgudrotāju uzskata Bartelemī Timonjē, kas radīja viendiega cilpdūirienu šujmašīnu ar āķadatu un rotējošu cilpas uzlicēju (patentēja Francijā 1830. gadā) un 1831. gadā izgatavoja 80 šādas mašīnas.
Amerikānis Volters Hants 1833. gada izgudroja slēgdūriena šujmašīnu (divi diegi, katrs sava pusē sašujamiem audumiem, adata ar actiņu smailajā galā; adata izdur caurumu no vienas puses un izvelk diegu otra pusē; adatai pārvietojoties atpakaļ, pie tās actiņas izveidojas cilpa, kas mehāniski paplašinās, līdz caur to var iziet atspole (kuģītis). Hanta mašīna atspoles diegs netiek uztīts uz spolītes - to vienkārši atspolē ieliek.
I. Singers 1851. gadā izstrādāja savas pirmās mašīnas prototipu, kas pēc būtības ir uzlabota Hanta mašīna.…
