Kā sportam, tā arī vingrošanai cilvēka dzīvē ir liela nozīme. Miljoniem jauniešu visā pasaulē nodarbojas ar dažādu veidu sportu, piemēram, stadionos, sporta laukumos, sporta klubos, stiprinot veselību, veidojot spēku un apķērību. Mūsdienās fiziskā audzināšana jau ir kļuvusi par dzīves nepieciešamību, tāpēc daudzas valstis tērē daudz līdzekļus, lai atrastu pareizas, labākas metodes, kas sniegtu labākus rezultātus ne tikai sportā, bet arī cilvēka vispusīgā attīstībā. Katrai tautai ir oficiāli pieņemta vingrošanas sistēma, bez tam ir arī atvērtas un pastāv dažādas vingrošanas skolas, kuras ir atšķirīgas ar saviem darba paņēmieniem.
Lai gan vingrošanas pirmsākumus var meklēt jau ceturtajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, un vingrošanas atdzimšana sākās 16. gs. vidū, kad dažādos gadatirgos un svētkos uzstājās ceļojošo akrobātu trupas, vingrošanas teorētiskie pamati iezīmējās jau 18. gs. beigās. 19. gs. sākumā tika izveidotas dažādas nacionālās vingrošanas sistēmas. Tā laika kara māksla prasīja daudzu cilvēku vienlaicīgas darbības, precīzas komandu izpildes, kā dēļ tā laika pedagogi un ārsti par vienīgo un pareizo jaunatnes fiziskās audzināšanas metodi uzskatīja vingrošanu.…
