Nebūdams tik apķērīgs kā Eduards, tomēr Kārlis arī bija apdāvināts zēns un sapņoja turpināt izglītību jūrskolā. Tāpat kā Eduardu, arī Kārli vilināja iespējas izrauties no mājām tālos apvāršņos un, iegādājoties savu kuģi, pelnīt daudz labāk, nekā strādājot saimniecībā. Pēc neuzņemšanas jūrskolā dēļ plaušu veselības stāvokļa, neatlika nekas cits kā samierināties ar likteni un uzņemties vecākajam dēlam pienākošos saimnieka godu un nastu. Kamēr Varšavas slimnīcā pārbaudīja Kārļa derīgumu karadienestam, Eduards viņam bieži rakstīja garu garās vēstules ar sīkiem jo sīkiem mājas un apkārtnes notikumu aprakstiem un sirsnīgiem uzmundrinājumiem.…
