Karsts, silts, vēss, auksts – tie ir vārdi, kurus nākas teikt vai ik dienas. Bieži tos lieto kā pretstatus, salīdzinot karstu ar aukstu, siltu ar vēsu.
Siltumu vai aukstumu sajūtam ar ķermeni, pareizāk – ar ādu. Āda ir mūsu siltuma sajūtu orgāns. Saulē sasilis akmens ir siltāks par akmeni, kas visu dienu gulējis ēnā. To jūtam, pataustot vai paņemot akmeni rokā. Tējas glāzē, kurā ielieta karsta tēja, tējkarotīte sakarst tā, ka tai nevar pat pieskarties. Ziemā aizverot slēpju lamatiņas, jūtam ka tās ir stindzinoši aukstas. Tās visas ir siltuma sajūtas.
No kurienes tās rodas? Siltums, ko sajūtam, pastāv neatkarīgi no mums. Dabā notiek daudz, daudz dažādu ar aukstumu un siltumu saistītu norišu, kuras sauc par siltuparādībām. Izšķir vairākus siltuma avotus:
Saules siltums
Liesmas siltums
Siltums, kas radies no berzes…
