-
Termina "Latvija" vēsturiskā izcelšanās un attīstība
Latvija aizņem daļu no milzīgā Austrumeiropas līdzenuma, kas plešas no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai. Latvijas teritorija ir apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Lūkojoties kartē, mēs redzam, ka Latvija robežojas ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju.10.-12. gadsimtā radās pirmie valstiskie veidojumi, kurus gan ar spēku, gan ar viltu vienmēr sev pakļāva svešzemnieki. Iekaroto teritoriju savā starpā sadalīja bruņinieku ordeņi un bīskapi. Tā izveidojās vairākas valstiņas ar kopēju nosaukumu Livonija jeb Māras zeme. Laika gaitā Latvijas pirmiedzīvotāji – lībieši, sēļi, kurši, zemgaļi, latgaļi- saplūda vienotā latviešu tautā ar vienu valodu.
Terminu „Latvija” var atrast Indriķa hronikā 1206. gadā, kur tā tika nosaukta par Latgali(Livonija, Lettigallia et Estonija), bet jau 1209. gadā Livonia et Letthigallia tiek atvietota ar izteicienu Livonija et Letthia. Pāvesta kanceleja 1210.gadā un arī vēlāk piemin savos dokumentos Latviju un Lībiju, pie kam par Latviju tad sauca tikai Latgali.…
Terminu „Latvija” var atrast Indriķa hronikā 1206. gadā, kur tā tika nosaukta par Latgali(Livonija, Lettigallia et Estonija), bet jau 1209. gadā Livonia et Letthigallia tiek atvietota ar izteicienu Livonija et Letthia. Pāvesta kanceleja 1210.gadā un arī vēlāk piemin savos dokumentos Latviju un Lībiju, pie kam par Latviju tad sauca tikai Latgali. Pirmo reizi par Latviju stāsta Dionisija Fabricija hronika – sarakstīta apmēram 1610.gadā. Vilandes katoļu prāvests Dionīsijs Fabricijs savā darbā “Livonicae historiae compediosa series” ap 1610.g. rakstīja, ka Livonija daloties divās daļās: in Lothaviam et Aesthoniam, bet Latvija sadaloties: in Libiam, Lothaviam veram, Curlandia, Semigaliam (Lībā, kas ir īstā Latvija, Kursā un Zemgalē), tātad var secināt, ka vārds Latvija lietots gan plašākā, gan šaurākā nozīmē.






