Skolotāja personības psiholoģiskie aspekti

Mācīšana – tā ir sarežģīta darbību kārtība. Tā iekļauj sevī tūkstošus skolotaja un skolēna ikdienu mijiedarbības. Katra no šīm mijiedarbībām saistīta ar sekojošu jautājumu risināšanu: ko darīt, ko runāt, kā reaģēt, ko darīt pēc tam?

Pedagoģiskā psiholoģija – pēta cilvēka uzvedību mācīšanas procesā. Vitroks (1992.g.) atzīmē, ka tā ietver sevī ne tikai psiholoģisko zināšanu pielietošanu mācīšanas teorijā un praksē, bet arī jaunu tehnoloģiju izstrādi šajā sfērā. Pedagoģiskā psiholoģija pēta mācīšanas procesu, cilvēka attīstību un motivāciju, sociālo mācīšanos, personības raksturojumus, disciplīnu un citus vadības aspektus auditorijā, skolēnu attīstības vērtējumu u. c.


Skolotāju stresa cēloņi.

Lai gan mēs zinām, kāpēc rodas stress, lietderīgi ir aplūkot cēloņus, kurus skolotaji uzskata par stresa izraisītājiem.
Daudzi stresa avoti saistās ar faktoriem un situācijām, kuras, kā uzskata skolotāji, viņi var ietekmēt ļoti maz vai vispār neietekmēt, piemēram, vecāku cerības, pārslodzi darbā, skolēnu nepaklausību, skolas vadības atbalsta trūkum, kā arī fizisko un garīgo spēku patēriņu, kas nepieciešams mācīšanas procesā. P. Dž. Djū apgalvo:…