-
Recenzija par F.Nīčes grāmatu "Antikrists"
Tas šķiet interesanti, kas gan mūsu pasaulē ir tas patiesi labais un sliktais, vai tas ko mēs uzskatam par sliktu ir tiešam slikts, bet varbūt ir kāds cits notikums, kas uz pirmā sliktā šis sliktais izskatīsies samēra ciešams!!! Cilvēks dzīvo emociju līmenī, cīnoties ar iedomātiem spēkiem slikto un labo.
Nīče izsakās diezgan vienkārši „ Kas ir labs ? – Viss, kas cilvēkā vairo varas apziņu, varas gribu un pašu varu. Kas ir slikts? – Viss, ko rada vārgums” Interesanti, ja manās rokas ir vara, kas manī vairo varas apziņu, tad viss ir tikai un vienīgi labs, kaut arī pret saviem līdzās esošajiem cilvēkiem izturos ar nicinājumu. Viss, kas cilvēkos veido varas apziņu, veido arī viņa attieksmi, un bieži vien mēs varam saskarties ar tādiem cilvēkiem, kuru rokas ir vara, viņu attieksme pret cilvēkiem ir augstprātīga un dažkārt pat naidpilna! Vara ir viens no tiem kārdinājumiem, kuru cilvēkam sasniedzot tā aptumšo un piesārņo viņa apziņu, ja vien spējam pret cilvēci attiekties pēc vienlīdzības principa. Tā kā es vel jo projām nespēju izprast, kā varu var uzskatīt par „labu”.…
F. Nīcše, pilnā vārdā Frīdrihs Vilhelms Nīcše, dzimis 1844.gada 15.oktobrī Rokenā (netālu no Leipcigas) luterānu ģimenē, viņa tēvs bijis mācītājs. Nīcše ieguvis izglītību klasiskājā filoloģijā un jau 24 gadu vecumā ieguvis profesora vietu Bāzeles universitātē, 26 gadu vecumā iegūstot jau pilntiesīga klasiskās filoloģijas profesors tiesības. Taču 35 gadu vecumā filosofam nākas pamest šo darbu veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Filosofu visu dzīvi vajājušas veselības problēmas. Tas iespējams arī vairojis viņa pārliecību par dzīvi kā cīņu un dzīvotgribu, jau 46 gadu vecumā un līdz dzīves beigām (1900.gadam) viņu apkopj māsa.




