-
Laboratorijas darbs būvķīmijā
Samples2 Construction and construction works, Chemistry, Math
Secinājumi
Šajā laboratorijas darbā man vajadzēja noteikt ūdensuzsūes kinētiku dažadiem materiāliem un rezultātus attelot grafiski.
Vispirms vajadzēja aprēķināt masu, ģeometriskus lielumus un blīvumu. Pēc tam es sešus materiālus iegramdēja ūdenī un 1,2,3,4,5,10,15 un 30 munūtes un pēc katras iegremdēšanas fiksēja materiāla masu. Pēc septiniem iegremdēšanam es apreķināja materiāla ūdensuzsūci un atteloja to grafiski. Vislielaka ūdensuzsūce bija gāzbetonam un vismazaka dolomītam. Ūdensuzsūce ir atkarīga no materiāla porainībam un materiāla dabas (materiāla spējas uzsūkt ūdens). Dolomītam ir mikroporas un tas neuzsūk ūdens, bet gāzbetons ir porains(tas uzpeldējas iegremdēšanas laikā), bet keramzītbetonam poras nav redzamas, bet tas labi uzsūk ūdens. Grafikā ir labi redzams materiāla ūdensuzsūci.
…
Laboratorijas darbs būvķīmijā Nr.2 Darba mērķis: šajā laboratorijas darbā ir nepieciešams noteikt ūdensuzsūces kinētiku dažiem materiālu paraugiem un attēlot grafiski rezultātus. Materiāli spēj uzņemt un noturēt sevī zināmu ūdens daudzumu pēc pilnīgas iegremdēšanas ūdenī. Šo īpašību sauc par materiāla ūdensuzsūci. Materiāla ūdensuzsūce parasti vienmēr ir mazāka par materiāla kopējo porainību, jo ūdens nespēj iekļūt visās smalkajās subkapilārajās porās. Ūdensuzsūce pēc tilpuma ir mazāka par 100%, bet pēc masas ļoti porainiem un viegliem materiāliem tā var būt arī lielāka par 100%. Būvmateriāliem ūdensuzsūce mainās atkarībā no poru tilpuma, poru veida un izmēriem. Metāliem, stiklam, porcelānam ūdensuzsūce pēc masas praktiski ir nulle, granītam 0,5-0,7%, blīvam betonam 2-4%, keramiskiem ķieģeļiem 8-20%.