4. Kāda ir autora/liriskā „es” pārdzīvojumi un izpratne par laiku un telpu?
Liriskais „es” visvairāk pārdzīvo laika zaudēšanu, tā neatgriezeniskumu, to ka nekas nav mūžīgs. Un gribas mūžam palikt pie šī malda
Un nemanīt, kā dienas pāri slīd.
Bet viņš šai kustībai nepretojas, bet pielāgojas ritējumam.
Galvenokārt tekstā dominē noskaņu telpa.
Tam kapam mazajam pāri tu, mans gars,
Kā zars, kas aizlauzīts savās skumjās, svaidies.
5. Kas raksturīgs valodai?
Dzejas teksta valoda ir piepildīta ar dažādiem izteiksmes līdzekļiem un daudz simboliem. Tiek izmantoti dažādi senvārdi – palodza, klaida, velga u.c. Kā arī svešvārdi – fauns, baldarīna, u.c.
6. Kādi tēli un valodas tēlainās izteiksmes līdzekļi tiek izmantoti tekstā?
Visbiežāk izmantotie tēlainās izteiksmes līdzekļi:
Metafora
Aizvēries būs pasaules klajs
Acu melnais bezdibenis
Posts un badi pilsētas tver nagiem kaulainajiem.…
