Antīkā pasaule
Cilvēks pielūdza dabas spēkus un stihiju, deva dabai cilvēka iemaņas – prātu, gribu, notikumu gaitu pareģošanas iemaņu. Tikai tālāk attīstoties cilvēki uzsāka saprast, ka daudz kas ir atkarīgs no viņiem pašiem, no viņu domām un rīcības. Ar to ir saistīti pirmie aizplīvuroti priekšstati par kultūru. Pietika ar to, ka augsnes neauglību varēja ieraudzīt nevis Dievu neželastībā, bet augsnes apstādes kvalitātē, tā uzsākot to uzlabot.
Termins „kultūra” radījies Senajā Romā (lat. Apstrāde, uzlabošana). Sakotnēji termins kultūra nozīmēja cilvēka darbību, vērstu uz apkārtējo dabu: augsnes apstrāde, zemkopība utt.
…
