Author:
Evaluation:
Published: 07.09.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 1.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 2.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 3.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 4.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 5.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 6.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 7.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 8.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 9.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 10.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 11.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 12.
  • Summaries, Notes 'ASV un Anglijas vēstures hronoloģiskā tabula', 13.
Extract

ASV
Iekšpolitika
Progresīvā jeb liberālā ēra, kura sākās ar Teodora Rūzvelta prezidentūru 1901. gadā, beidzās ar republikānis­kās partijas uzvaru 1918. gada vēlēšanās. 1918. gada novembrī notika Kongresa vēlēšanas, karalaiku vienotību nekavējoties nomainīja nežēlīga cīņa starp partijām. Neraugoties uz Vilsona „jauno demokrātiju” un sekmēm karā, neapmierinātība ar viņa politiku pieauga. Vēlēšanas beidzās nelielu republikāņu pārsvaru abās kongresa palātās, tā nu demokrātu prezidentam Vilsonam bija jāsadarbojas ar republikāņu kongresu.

Anglija
Ekonomika
Pirmais pasaules karš Anglijai radīja ekonomiskas problēmas. Vispirms tas palielināja valsts parādu desmitkārtīgi, kas pēc kara sastādīja 7,8 miljardi sterliņu mārciņu, parāds ASV sasniedza 850 miljonus. Samazinās rūpnieciskā ražošana, tērauda ražošana trīs reizes, ogļu ieguve par 30%, Anglijas īpatsvars pasaules rūpnieciskajā ražošanā samazinājās līdz 9,8%. Var secināt, ka Anglijas ekonomika 20. – 30. gados nīkuļoja, tas tāpēc, ka angļu preces, salīdzinot ar citu valstu ražojumiem, zaudēja konkurences cīņā. Ilgstoši kolonijās tās bija ārpus konkurences, t.i., citu valstu preču ieplūšana tika traucēta, šada situācija nesekmēja uzņēmējus modernizēt ražošanu. Līdz ar ražošanas apsīkšanu radās bezdarba problēmas.
Boldvins kaut kādu īsti neizprotamu iemeslu dēļ pēkšņi nolēma, ka vienīgā iespēja mazināt bezdarbu ir pārtraukt brīvo tirdzn

Author's comment
Atlants